Visi raksti

29. apr. 2019

Līdzatkarība – paaudžu mantojums

Divas rokas, kas stiepjas viena pretī otrai uz gaiša fona

Līdzatkarība attiecībās netiek uzskatīta par psihisku traucējumu, bet gan par psihes attīstības krīzi, kuru psihe cenšas pabeigt pie pirmās iespējas jau pieaugušā vecumā.

Kas ir līdzatkarīgas attiecības? Kā tās veidojas? Kādas grūtības tās nes sev līdzi? Kā sevi pasargāt no iekrišanas līdzatkarīgu attiecību tīklos? Visus šos jautājumus esmu uzdevusi sev pati, jo būtībā 98% no sabiedrības skar šis jautājums – līdzatkarīgas attiecības ir mūsu kultūras sastāvdaļa, kura no paaudzes paaudzē tiek nodota caur ģimenes audzināšanas metodēm un savstarpējām attiecībām ģimenē.

Līdzatkarība veidojas kā sekas nepabeigtam bērna psiholoģiskās atdalīšanās procesam bērnībā (aptuveni līdz 12 gadu vecumam). Lai bērns veiksmīgi “psiholoģiski piedzimtu”, ir nepieciešams, lai dzīves pirmajās 24 stundās starp māti un bērnu, kā arī starp tēvu un bērnu izveidotos saikne – bērns tiek ņemts rokās, glāstīts, mīļots. Ja saiknes izveidošanās šajā laikā ir traucēta, to iespējams izveidot arī vēlāk, taču tas prasīs vairāk laika un enerģijas no vecāku puses.

Galvenā doma – sākotnēji vecākiem ir veiksmīgi jāpievienojas bērnam, apmierinot tā fiziskās un emocionālās vajadzības, un līdz 6 gadu vecumam pakāpeniski jāatvienojas, dodot lielāku patstāvību. Tā turpinās bērna psiholoģisko izmēģinājumu fāze, kur bērns brīvi eksperimentē ar tuvību un attālumu attiecībās.

Ja šajā procesā rodas grūtības ar pievienošanos vai atvienošanos, veidojas līdzatkarības fenomens. Vecāku trauksme bērna pievienošanās brīdī vai atdalīšanās stadijā bieži vien rada pretrunīgus vēstījumus, kas traucē bērna normālai attīstībai.

Pieaugušā vecumā tas bieži izpaužas kā vēlme uzņemties nesamērīgi lielas rūpes par otra vajadzībām, jo pretējā gadījumā parādās trauksme, ka partneris pametīs vai vilsies. Šī trauksme bloķē iespēju paust patiesās jūtas. Pretstats šim ir savstarpēji atkarīgas attiecības – sadarbība, kur abi partneri spēj parūpēties paši par sevi un dala pienākumus, par tiem iepriekš vienojoties.

Piecas pamatemocijas

  • Dusmas

    Dabiska reakcija, kad pamatvajadzības vai vēlmes nav apmierinātas.

  • Bailes

    Dabiska reakcija, kad apzināmies fiziskas vai emocionālas briesmas.

  • Skumjas

    Dabiska reakcija uz cilvēka, lietas vai attiecību zaudējumu.

  • Satraukums

    Dabiska reakcija, kad sagaidām kaut ko patīkamu, nezināmu vai izaicinošu.

  • Prieks

    Dabiska apmierinājuma reakcija, kad saņemam kāroto vai realizējam ko nozīmīgu.

Ciešanas parasti ir slēptas bailes vai dusmas, kuras cilvēks neļauj sev izjust. Ir svarīgi pareizi atpazīt savas emocijas un izmantot tās kā informācijas avotu lēmumu pieņemšanā.

Līdzatkarības grūtības pieaugušā vecumā var radīt ilgstošas grūtības ģimenes attiecībās un darba jomā (kā viens no izdegšanas sindroma cēloņiem). Viens no risinājumiem var būt lēmums meklēt palīdzību pie psihologa vai psihoterapeita.

Terapijas galvenais uzdevums – izstrādāt nepabeigtās savienošanās un atdalīšanās stadijas. Atveseļošanās process būs veiksmīgs, ja klientam būs vēlme mainīties, drosme aplūkot savu dzīvi citādākā gaismā un gatavība lūgt palīdzību.

Klīniskais psihologs Viktorija Zariņa
Materiāls sagatavots pēc: Berry & Janae Weinhold (2002) “Освобождение от созависимости”.

Ja šis raksts rezonēja ar Tevi, aicinu uz sarunu.

Pieteikties konsultācijai